Okupācija ir nenormāla situācija. Tās sekas vēl gadu desmitiem plosa atbrīvotās valsts cilvēkus, un "pareizie" vaino "nepareizos" piedzīvotajās nelaimēs un pastrādātajos noziegumos. [...] Latvija vienu pec otras pārdzīvoja trīs okupācijas, kuru kopējais ilgums - piecdesmit gadi - pārsniedz jebko, kas Eiropā 20. gadsimtā ir pieredzēts, tāpēc jautājums par katra individuālo atbildību un sadarbību ar dažādajiem okupācijas režīmiem ir īpaši sāpīgs. Tikai pēc neatkarības atjaunošanas mēs pilnībā esam ieguvuši brīvību spriest par savu vēsturi un to attīrīt no svešu režīmu iestrādātajiem meliem un propagandas. Noziegumus Latvijā pastrādāja abi režīmi, un vainīgajiem, neatkarīgi no tā, vai viņi darbojās nacistu vai komunistu doktrīnas vārdā, tāpat kā viņu kolaborantiem, kas ir noziegušies pret civiliedzīvotājiem, par savu rīcību ir jāatbild. Noziegumiem pret cilvēci nav noilguma.